"Bums! Bums! Bums! - viens nāk pa kāpnēm lejā. Pakaļkājas viņam gaisā, pakausis - bums! bums! - sitas pa kāpieniem, jo Kristofers Robins velk viņu aiz priekšķepas. Cik viņam zināms, nekādas citas iespējas tikt pa kāpnēm lejā nav, kaut gan reizēm liekas, ka ir, un viņš šo iespēju atrastu, ja vien varētu kādu mirkli nebumsīties un par to padomāt. Bet padomāt nevar - bums! bums!" /A. A. Milns "Vinnijs Pūks un viņa draugi"/sasodītā harmonija, kur Tu esi palikusi?visi saka - rutīna, nu, jā, tā jau tas vienmēr notiek, tā jau tam jābūt.
neticu.
nu neticu, ka tam tā ir jābūt. ja vien ir gribēšana, katru dienu var padarīt skaistu ar tiem sīkumiem taču. nav jau uzreiz jālidinās debesīs. to gan vienmēr nevar darīt. [var aizlidot par augstu un netikt vairs lejā]. bet tie sīkumi. nav jau arī svarīgi, KO tādu izdarīt, bet gan KĀ. nu mazliet.. un ar vienu pusi jau ar nepietiek. jo vairāk es daru, jo mazāk tas jūtams. es tik ļoti cenšos labot to visu, ko esmu sastrādājusi, bet, tā vien šķiet, ka karmai ir tikai viena doma prātā - atriebties. ko sēsi, to pļausi.
varbūt šai dzīves mācību stundai tuvojas starpbrīdis. jau atkal. varbūt.. varbūt, ka tuvojas kursa beigas. gribētos vēl tik daudz no tā visa izvilkt un apgūt, bet.. ar vienu pusi jau nepietiek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru