2010. gada 28. februāris

Greenwich is goood.

lietus aiz loga no rīta nav laba zīme, ja paredzēts dienu pavadīt Ārā. bet, ja cilvēkam īstena brīvība dota tikai 2 dienas nedēļām, tad nekas cits neatliek, kā uzaut Ārā ejamos apavus [kas diemžēl nebūt nav atbilstoši lietainiem laika apstākļiem] un doties ceļā.

lietus uz galvas visu dienu. Greenwich parks, kā izrādās, ir liels un kalnains. un pilnīgi noteikti daudz labāk izskatās vasarā, nekā lietainā ziemas nogalē. toties vāveres tur ir Londonai pierasti draudzīgas. kā saka, ēd no rokas:) lai tiktu augšā tur, kur ir observatorija un citas kosmosa lietas, nevajadzētu ņemt līdzi lielas somas un piekusušas kājas. būs grūti. jākāpj kalnā. man jau ta nekas, bet Sandrīni gandrīz vai dabūjām nest. hihi.

toties observatorijas un planetārija iekšas ir manas māsas sapņu zeme. tur pat var nopirkt nozīmītes ar Mēness attēlu. kino par kosmosu, bildītes par kosmosu, planētas, planētas, planētas. nu lieliski! pat man sagribējās kādudien kosmosā aizšaut.
pulksteņi Grīnvičā ir daudz. veci un jauni, ejoši un ne tik ļoti ejoši. vēl tur ap Meridiānu klejo ķīniešu tūristi un visu fočē. piemēram: pienāk 2 ķīniešu džekiņi un palūdz viņus pie tā Meridiāna nofočīt. ok. pēc tam viņi palūdza, vai mēs varam ar viņiem kopā nofočēties. ok. Eiropas parastās, ka saka:D
lai nu kā. Meridiāns ir jauks, pati Grīnviča arīdzan, visu Queen's House ietverot. nais. oooooo, un uz Grīnviču kad brauc, tad forši ir vilcienam priekšpusē sēdēt, jo var skatīties uz underground tuneli. normāli amerikāņu kalniņi.

diemžēl lietus un augsto cenu dēļ ar kuģīti nebraukājām, bet es domāju, ka tur lielas atsķirības no Ventspils Hercoga Jēkaba nav. upe paliek upe.

toties O2 ir kaut kas, kur es noteikti gribētu atgriezties un ieiet pa īstam iekšā. moins, kaut kad aprīlī Stereophonics būs, bet nu..tas par ātru. pagaidīšu citu ko. ieiešana O2 ir tāpat kā lidostā. soma caur rentgenu, pats arī. votiņās.

Londonas nelabā puse - pārāk daudz bomžu naktīs uz oksfordstrītas, maķīšos un tā. bet nu vismaz puncis dabū ēst.

esmu tagad beidzot mājās. kājas ne visai jūt. lietus joprojām pilina uz mana jumta loga.

2010. gada 25. februāris

tātad.

vakardiena bija visnotaļ jauka. es nolēmu pārkārtot to istabu, lai vismaz kkas manā dzīvē mainās:D pārbīdīju skapi, tam nolūza kāja un gandrīz uztaisīja tas skapis avāriju manā istabā, bet es laicīgi paspēju noķert. jā, skapi. to skapi es pārbīdīju tāpēc, lai pie gultas lampu noliktu. noliku. gandrīz sadauzīju pret griestiem, jo nu tā ir gara grīdas lampa. dažreiz pārāk gara manai istabai. izrādījās, ka, ja es gribu to lampu ieštepselēt un pēc tam lietot slēdzi, tad tā vieta galīgi nav derīga lampai. līdz ar to sanāk, ka pilnīgi veltīgi esmu nolauzusi skapim kāju. pagaidām ne visai veiksmīgi nomaskēju to bojājumu. cerams, ka turpmākajās 5 nedēļās neviens to nepamanīs. ^^
apsvēru varbūt neturpināt istabas pārkrāmēšanu, savādāk nāktos izmest visas savas 'lieliskās' IKEA mēbeles. tomēr noriskēju un galds šobrīd ir jaunā vietā un pagaidām vēl veselā stāvoklī. labi, kad atbīdīju galdu, sapratu, kāpēc tas bija nolikts tieši tajā vietā, no kurienes es to atbīdīju. uz sienas ir kkāds garš tintes traips. bet nu es tur varētu varbūt kaut ko uzzīmēt. un pēc tam nomaskēt, jo diez vai es drīkstu kaut ko te zīmēt.

lai nu kā. aizgāju uz pabu. tiiiiik jauki!Marisa un Frederike tikko atgriezušās no Malaizijas. brūnas, brūnas kā Tesco karameļu shortcakes. man skauž. un tik laimīgas!un Marisa jau gandrīz vai datumus izplānoja, kad uz Latviju ciemos brauks :D
bāc. tādi vakari normāli uzdod tonusu. uzreiz dzīve pat diezgan rožaina liekas. aii, man tā gribas ceļot!uz Malaiziju, Maroku, Amsterdamu un Parīzi. un pēc tam uz visām pārējām vietām. lūk.

2010. gada 24. februāris

bang bang.

ha. beidzot es iemācīju Ardženam vārdu 'zaķīts'. tā nu šovakar pēc kārtējās sarunas par to, kā savienojas lūpas, kad divi bučojas [par ko viņam ir patiesi dziļa interese; šobrīd gan viņam [9gv] ir diezgan neskaidrs attiecību statuss, jo, lai gan viņš un viņa girlfriend mīl viens otru, viņi nezina, vai grib būt kopā. es īsti nesapratu to iemeslu un, man liekas, ka tā draudzene viņu vienkārši uzmeta un viņš negrib to atzīt, bet nu nav jau arī mana darīšana], par Hariju Poteru un co, par mafiju un Džonatana psihisko stāvokli, par futbolu un regbiju, dabūju arlabnakti un : you're a very nice zākīts:)

diemžēl es esmu iemācījusi viņam arī pārāk daudz ne tik jaukus vārdus. tos gan viņš pārsvarā izmanto futbolu spēlējot. toties labā lieta tajā visā ir, ka nu viņš var solidarizēties ar klases biedru Maksimu.

dīvaini, ka bērniem uz nelabām lietām ir sasodīti laba atmiņa.