man sapnī kojas bija. cik dīvaini, ne. īstenībā jau sen nebij kojas sapņojušās. un šoreiz jau tas arī bija tikai sakumā. būtu bijušas ari beigās, ja ne nolādētais rīts nebūtu pienācis. modinātājs sāka skanēt.
'atbraucu uz kojām. ne ta no Anglijas, ne ta no kurienes. vienkārši atbraucu. pelēka, krēslainā istabā satiku Valaini, sabučoju. sēdējām gultā, runājām. ik pa laikam sabučojāmies. ar katru nākamo sapni mēs ar Valaini arvien vairāk satuvinamies, iepriekšējo reizi nebij šitik daudz bučošanās:D istabā bij vēl kāds cilvēks, bet es īsti jau vairs neatceros, vai tā bija Anna, vai arī nebija. tā nu mēs tur sēdējām, bučojāmies, skatījāmies kaut kādu pelēku bildi televizorā. es pat tai sapnī nodomāju, ka tas gan ir jocīgi, ka es ar to Valaini bučojos. ne jau traki, tomēr vairāk, nekā dzīvē:D so. gāja pa gaiteni cilvēki un Guļba klaigāja, kur Ieva, kur Ieva. tad mēs visi slēpāmies zem spilveniem [es, Valainis un varbūt-Anna]. nezinu gan, kāpēc vajadzēja slēpties, to izdomāja Valainis. Guļba tomēr neienāca. tad izrādījās, ka man kaut kur ir jāiet.
esmu atnākusi uz parku/kapsētu[?] naktī, ar vēl vairākiem cilvēkiem. vairāk par 10 to cilvēku gan nebija. pazīstams neviens arī nebija. vēlāk tur parādijās Unda, bet sākumā viņa nebija, točna. man ar tiem cilvēkiem sapulce slepena bija. nezinu, par ko. laikam jau ļoti slepena. visi viņi bija iesaistīti kaut kādā slepenā operācijā, mēs ar Undu it kā arī, bet mēs jebkurā laikā varējām izstāties. citi laikam nē. tā nu bara galvenā sieviete stāstīja kaut ko ļoti nopietni, līdz pamanīja tuvējā kalnā tumšu stāvu. kāds mūs vēroja. ta-da-da-dannn. izskatījās, ka esam atkosti un nu mūs visus novāks. tad arī sieviete paziņoja, ka mēs ar U varam izstāties jebkurā laikā, bet tas nenozīmē, ka mums nekas nedraud. to viņa teica, jau ejot ārā no kapsētas/parka. tā mēs visi bariņa gājām un pēkšņi satikām aizdomīgu vīrieti. es tā arī nesapratu, via viņš bija operācijas galvenais varonis, vai arī ļaunais. labs neizskatījās. visi blenza uz viņu, garām iedami. es apstājos un paziņoju, ka mēs ar U izstājamies. patiesībā man galvā bija plāns tai komandai pēc tam tomēr palīdzēt, tikai slepeni. U sašokējās par šitādu manu uzdrīkstēšanos, jo tas vīretis, labs vai ļauns, laikam tomēr bija kkas svarīgs. taisījāmies abas prom, tomēr sajūta nelāga bija. tā, kā citreiz ir arī dzīvaja - sajūta, ka kāds ar acīm reāli baksta mugurā. un, kad neredz, ko aiz tās muguras dara ļaunais vīrietis, nav lādzīgi. es neizturēju, pagriezos pret viņu un jautāju kaut ko tādu kā - kapēc Tu vienmēr te stāvi? vai kkā tā. kamēr es pēc sava drosmīgā soļa cītīgi urbos vīrieša acīs, U aizdevās tālāk. sabijusies bija. pēc tam es arī ātri gāju viņu panākt, aizgriezos aiz stūra, bet izrādījās, ka Un ir otrā ielas pusē. gaida mani, bet neredz, ka es jau aiz tā cita stūra. mēģināju māt, bet viņa viiiiispār neskatījās uz pareizo pusi. mans plans bija pēc iespējas ātrāk un nemanāmāk savākt U un triekties uz kojām. lielākoties to plānu izjauca modinātājs.'
tie sapņi ir tik sasodīti interesanti!labi, sirds man pa īstam riktīgi dauzījās, kad ieraudzīju slepkavīgo vīrieti uz kalna. arī tad, kad vajadzēja runāt ar to otro, kurš, man liekas, īstenībā bija tas pats, kas uz kalna. vē. kāpēc es sapņoju par kojām, labi zinu. bet, kāpēc es sapņos iesaistos slepenās organizācijās, kur pie tam mani grib nogalēt?doh.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru