2009. gada 17. decembris

putenis-utenis.

šodien ārā riiktīgi putināja. negaidīju, patiesībā, ka redzēšu šeit sniegu pirms aizbraukšanas. putenis-utenis saputina visu vienā lielā kismišā.

S. joprojām cer, ka viss atrisināsies laimīgi un Dž. piekritīs viņas kompromisiem. patiesībā, diezgan ļoti iespējams. ja Dž. ir saprātīgs [es ļoti vilšos viņā, ja izrādīsies, ka ir otrādi], tad lieta beigta un happy ending. njā, es šodien ļoti nostājos S pusē. kaut gan tas viss uz mani neattiecas un es esmu tikai nejauša novērotāja. kā viena no rozalindas-esmeraldas-un-hosē-fernando cienītājām. šeit tikai diezgan ļoti iejaukti indieši. mafija. esat redzējuši filmu "Manas lielās grieķu kāzas"? šitais ir trakāk. un šitais ir 15x trakāk, nekā mana ome+viņas māsas. šeit ne tikai visi visu par visiem zina, bet arī visi visus kontrolē. veidā, ko sauc par manipulāciju. nācu pie secinājuma, ka indieši/turki/grieķi/tml. variants jau nu būs pēdējais, ko es precēšu. cerams.

kamēr ārā putenis putināja arvien spēcīgāk, mēs ar S iegrimām arvien dziļāk viņas problēmas analizēšanā. S ļoti izkratīja visu savu sirdi un sāka stāstīt lietas, kas sasaistījās arī ar manu problēmu. par to, ka katram jādzīvo sava dzīve, nevar vienmēr pakļauties un dzīvot citu cilvēku dzīves, pašai jāpieņem savi lēmumi un jācīnās par savu labsajūtu, bla, bla, bla. tas viss tika iekļauts garumgarā S monologā, kura laikā es tikai piekrītoši māju ar galvu un manā prātā arvien lielāka auga doma, kas tur visu laiku jau dzīvoja. S izkratīja sirdi, palika daudz priecīgāka un joprojām nenojauš, ka ar to visu panāca lēmuma rašanos manā galvā.
nu nekas.
visi puteņi kādreiz arī beidzas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru