lidosta un gandrīz vai Toms Henks.

ierados lidostā jau 10os vakarā. lidojums paredzēts 6.05 no rīta. sāku saprast, cik gara un mokoša nakts mani sagaida. lai gan, Stansteda naktī ir daudz labāka, nekā jebkura cita lidosta, kur nācies gaidīt rīta reisu.
apstaigāju man pieejamo lidostas daļu, izpētu, cikos un kur man jābūt, nopērku cigarešu paciņu [ko UK nekad vairs nedarīšu. maksāja miljonu], uzlieku mp3 mapīti 'garastāvokļa uzlabošanai', sameklēju somā 'Into the wild' un iekārtojos vienā no retajām brīvajām vietām. jo Stanstedā, kā izrādās, pārnakšņot ir modīgi. man liekas, Skavstā pat dienas laikā nav tik daudz cilvēku, cik Stanstedā naktī.
pirmās 2h pagāja samērā ātri. nopriecājos pie sevis klusītiņām un nolēmu iziet ārā papīpēt. tā arī izdarīju. papīpēju. nolēmu jau laicīgi iztempt vienu lielu kafiju. aizvazājos lēnā garā līdz tālākajam kafijas stūrim [lai vilktu laiku], nopirku vislielāko kafiju un savā vislēnākajā gaitā centos vilkties atpakaļ uz savu sēdvietu. i ne 10 soļus nenogāju, kad pie manis pienāca melnais džekiņš un prasīja, uz kurieni ta' es ceļojot.
nu un tā mēs visu nakti nopļāpājām. par visu ko. nu tiešām laikam visu:D Ēriks no Stokholmas ir kaut kas līdzīgs kā Toms Henks no Lidostas. tikai viņš drīkst iziet ārpusē. viņa algas darbs ir visādu cilvēku satikšana visādās valstīs un, lai to izdarītu, jālidinās visu laiku apkārt. toties, lai lidināšanās sanāktu lētāk, jālidinās ar Ryanair [giggle], kas nozīmē regulāras nakšņošanas lidostās. manuprāt, nav tādas lidostas Eiropā, kur viņš nebūtu nakšņojis:D
interesanti jau, bet pēc 4 rītā laiks tik un tā sāka vilkties.
lidmašīnā mēģināju gulēt, bet kaut kā ne visai man izdevās. toties, kad jau lidojām Latvijas debesīs, man noripoja viena jauka prieka asara. es varu iedomāties, kādas emocijas mani pārņems, kad lidošu uz māju jūlijā.
lidmašīna tik ļoti jauki un gandrīz vai izskatījās, ka speciāli, pārlidoja pāri visai Rīgai no otras puses. rīta saule atspīdēja Saules akmenī un TV tornī, Vanšu tiltā un Maskačkas nomalē. ok, varbūt ne gluži atspīdēja, bet nu viss tik spožs, tik spožs bija^^kurš teica, ka mājās nav vislabāk?
un tad es izkāpu Rīgā.

keep calm and fake a British accent

esmu atpakaļ.
lai cik nogurdinošas un spēkus izsūcošas bij pēdējās 5 dienas, tas bija tā vērts. līdz pēdējam sīkumam!katra minūte, ko pavadīju Latvijā, pilna prieka un pozitīvisma. esmu uzlādējusies līdz Zsvētkiem.
[bildē visi man dod bučiņas:)]

ok, 4diena bija traki nogurdinoša. arī emocijas lēkāja augšup un lejup. 3dienas naktī īsti laikam neaizmigu. tātad mans piedzīvojums patiesībā sākās jau tad. nu..negulēt nakti pirms 4 dienu turnīra nav īpaši gudri. bet ko es varu padarīt, tas viss tik satraucoši bija!^^
tātad. 4dien no rīta piecēlos [nevis pamodos] jau kādos 6.30, jo kaut kā tieši iegadījās, ka dienā, kad man būtu vajadzējis pagulēt ilgāk, bērni piecēlās pēc 6iem visi reizē un kliedza, kā jau tas notiek katru rītu. trepes, kliedzieni, trauku šķindoņa. piecēlos, domāju, domāju, domāju. daudz domāju. bet es jau visu laiku daudz domāju, no kā gan parasti nav nekāda labuma. ak, jel. skrēju uz kursiem. tā kā īsti nebiju pārliecināta par to, kā tik līdz savai koledžai, izgāju no mājas 1h ātrāk, kas bija ļoti noderīgi, jo koledžu meklēju veselu 1h. bet nu atradu. nākamreiz es plānoju nepatērēt vairāk kā 30min, lai līdz turienei tiktu. tad bija kursi. pasniedzēju sauc Ginny un viņa tā arī uzvedas. man visu laiku gribas smieties. ak, jā, labi, ka atcerējos, man tak vēl mājas darbs jāizpilda. nu lūk. pēc kursiem izskaridīju pusi Cheshamas, lai atrastu autobusu pieturu, kur darbojas tādas kā biļešu pārdevējas vai vismaz informācijas sniedzēji. nav. tādas vietas nemaz neeksistē, tāpat kā manā Amershamā. varbūt Anglijā vispār nav lielas autobusu pieturas, kur iekšā var nopirkt biļeti, apskatīties, cikos nākamais autobuss un paprasīt, kā ellē ratā var tikt līdz Stanstedai! vienīgais, ko es tai bibliotēkā uzzināju, ka jēdzīgākais autobuss [kas arī nebūt nebija ideāls], vairs neeksistē un nokļūšana no mana miesta līdz lidostai ir katastrofa.
nočakarējos bibliotēkā riktīgi ilgi. mājās braucu ar busu [10min=2 mārciņas], kurš apstājā Amersham stacijā, kas nozīmē, ka man vēl 20min j;anāk ar kājām. es skrēju, jo kavējos jau ļoti. atskrēju. Kita gulēja. loģiski, ka viņa pamodās tieši tajā brīdī, kad no tostera izleca maizītes, kas vairs jau nebija siltas, kad smērēju tur virsū sviesta ražojumu. tas pats atgadījās arī šodien, starp citu.
darbi man visādi daudz tika sadoti, Kita visu laiku uzvedās tā, ka man galīgi nebija laika pat pieskarties kompim, kur nu vēl sameklēt kādu informāciju. arvien tuvāk nāca nakts, arvien lielāks auga mans stress pakrūtē un visur citur, jo nu vienā vien pakrūtē tam vairs nebija vietas. ai, nu tad mājās atbrauca Džess un visu nokārtoja. pat nopirka man biļeti un sarunāja, ka Sāra man pirmdien atbrauks pakaļ uz vietu, kur autobuss mani izmetīs. par to gan es dabūju pusstundas laikā padarīt darbus, kas parasti prasa stundu. bet es to izdarīju, kas nozīmē, ka jau tgd esmu gandrīz profesionāla mājtīrītāja. pēc gada toč būšu. aizveda Džess mani uz busu, kurš nokavējās.
braucot tai autobusā [2,5h!:/] redzēju Anglijas jauko pusi un sapratu, ka nav jau viss tik draņķīgi, kā likās sākumā. valoda man būs, pieredze būs un arī draugi man te jau ir. un pēc gada es būšu Ievas uzlabotā versija..

man tgd galīgi ir apnicis rakstīt, acis griežas kvadrātā un sitik garus penterus tāpat nevienam nepatīk lasīt [cik nu man ir lasītāju], tamdēl par saviem piedzīvojumiem lidostā, Rīgā un Jumurdā turpināšu rakstīt, kad būs laiks un iedvesma. tas varētu būt rīt:D
č!

boom boom boom

esmu klat. ir otraa diena un man te nav garumzimes. tizli. kadu laiku laikam nerakstisu [jo man nepatik bez garumzimem]. kompi dabusu septembra beigas, tad ari busu atpakal ieks blogera. vee, anglu klavituras..:/