2009. gada 25. augusts

mincīši princīši jeb sen nebijušas sajūtas.


man šodien bija Ģimenes vakars. nu dien, biju jau piemirsusi, kā ir būt visatā.
K un A. apburošs komplekts - ja viņiem būtu jāpavada kopā [nešķiroties] nedēļa, kāds mirtu. un šajā gadījumā totāli nav prognozējams iznākums.
ik pa laikam arī B un es dabūjam pa muti [pārnestā nozīmē, protams] un ne tikai.. *dziļdomīgi nogroza acis*
sākumā es tiešām domāju, ka kāds šovakar izleks pa logu vai vienkārši sakausies. jocīgi. bet, kad visi dabūja ēst, situācija nedaudz uzlabojās. tas gan laikam nav jocīgi. koju instinkti pirms un pēc ēšanas joprojām darbojas.
un tomēr kaut kas tajā visā ir mainījies. varbūt..pietiek izmainīties vienam, lai spēcīgi ietekmētu gan katru no pārējiem atsevišķi, gan arī visu situāciju kopumā. var jau būt, ka tas attiecas tikai uz mani. varbūt vienas personas negācijas maina manu personisko situācijas uztveri un interpretāciju..

lai nu kā. beigu beigās izdevās tāds standarta koju vakars. A un K ieurbās kompī un jūsmoja par Baltijas sirdspukstu bildēm, smējās par tikai sev zināmiem jokiem un nekam citam nepievērsa uzmanību. Valainis atnāca ar milzu sēmušku paku un visiem bija prieki. tad nu es un B un Valainis skatījāmies CSI, kamēr visi abi pārējie turpināja ķiķināt par bildēm un tā. koju stils.
toties tgd es domāju, ka jāiet beidzot gulēt. acis metas greizas jau un es sāku nesaprast pati savas domas. tas ir pirmais signāls no spilvenu pasaules.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru