esmu mājās.
jauki.
tikai tagad visas tās parpalas atkal jākrāmē no kastēm ārā un jāmēģina saspiest manā mazajā istabā. uff.
2009. gada 31. augusts
2009. gada 30. augusts
that's it. I'm quit. I'm moving on.

Visas mantas sapakotas. Pagaidām istaba [vai - drīzāk mans stūris] neizskatās vēl tik traki tukšs, jo tur vienā kaudzē sakrauti drēbju maisi un grāmatu kastes, viena maza mācību materiālu kaste [nepilna], bildes un Jāņu vainags, atmiņas, atmiņas, atmiņas..
Trīs gadi nav jau nemaz tik daudz. it kā. un tomēr..skatos uz zaļajiem pirmkursniekiem [kas no šodienas jau vācas iekšā manās kojās], galvā atgriežas sajūtas, kad pirmo reizi ienācu savā istabā. biju pirmā un riktīgi nopriecājos, ka varu izvēlēties labāko gultu. to es arī izdarīju. visus 3 gadus tur arī paliku:D jocīgi..514, man liekas, ir vienīgā istaba, kurā visu šo 3 gadu laikā nenomainījās neviena no iemītniecēm. 3 gadus visas 3 kopā. lai vai kā arī tur nebija ar visiem strīdiem, atklātām un slēptām neiecietībām, aprunāšanām un iekšējām cīņām, mēs tomēr esam palikušas kopā līdz beigām. jocīgi.
nu viss. uznāca man sentiments kaut kāds.
lai nu kā, kojas ir viens satriecoši jauks pasākums. ja. protams, tur nedzīvo parāk ilgi un neievelkas pārāk dziļi, kā tas dažreiz atgadās ar izvirtušiem un piedzīvojumus meklējošiem indivīdiem, kas mēdz nedaudz pārspīlēt ar grādīgo dzērienu lietošanu iekšķīgi. attiecīgajā kondīcijā arī ārīgi, bet tas jau ir cits stāsts.
nu lūk. mantas sapakotas. iešu kaut kur kaut ko padarīt. vēl ir laiks pasēdēt uz savas gultas, paskatīties uz tukšo sienu un sagatavoties jaunajai dzīvei.
Londona. Let the party begins!:)
2009. gada 25. augusts
mincīši princīši jeb sen nebijušas sajūtas.

man šodien bija Ģimenes vakars. nu dien, biju jau piemirsusi, kā ir būt visatā.
K un A. apburošs komplekts - ja viņiem būtu jāpavada kopā [nešķiroties] nedēļa, kāds mirtu. un šajā gadījumā totāli nav prognozējams iznākums.
ik pa laikam arī B un es dabūjam pa muti [pārnestā nozīmē, protams] un ne tikai.. *dziļdomīgi nogroza acis*
sākumā es tiešām domāju, ka kāds šovakar izleks pa logu vai vienkārši sakausies. jocīgi. bet, kad visi dabūja ēst, situācija nedaudz uzlabojās. tas gan laikam nav jocīgi. koju instinkti pirms un pēc ēšanas joprojām darbojas.
un tomēr kaut kas tajā visā ir mainījies. varbūt..pietiek izmainīties vienam, lai spēcīgi ietekmētu gan katru no pārējiem atsevišķi, gan arī visu situāciju kopumā. var jau būt, ka tas attiecas tikai uz mani. varbūt vienas personas negācijas maina manu personisko situācijas uztveri un interpretāciju..
lai nu kā. beigu beigās izdevās tāds standarta koju vakars. A un K ieurbās kompī un jūsmoja par Baltijas sirdspukstu bildēm, smējās par tikai sev zināmiem jokiem un nekam citam nepievērsa uzmanību. Valainis atnāca ar milzu sēmušku paku un visiem bija prieki. tad nu es un B un Valainis skatījāmies CSI, kamēr visi abi pārējie turpināja ķiķināt par bildēm un tā. koju stils.
toties tgd es domāju, ka jāiet beidzot gulēt. acis metas greizas jau un es sāku nesaprast pati savas domas. tas ir pirmais signāls no spilvenu pasaules.
2009. gada 24. augusts
brokastis.
stulbā stulbene:D [es]
jau nedēļu vnk noguļu visus rītus un dienas pirmās puses. lai gan..it kā pamostos normāli, pat 10os esmu modusies [bez modinātāja - manā gadījumā tas ir iespaidīgi!], tikai kaut kā sanāk tik lēni celties, ka diena gandrīz jau iet uz beigām.
šodien es vēl neesmu paēdusi brokastis. ir 15:04. dīvaini.
bet ko lai padara, ja pamosties grūti. tikko mēģināju ieiet ibankā. gandrīz nobloķēju pieeju. palika viens mēģinājums, kad nolēmu izdarīt gudru lietu un piezvanīt info dienestam. sieviete man uzdod viskādus parastos jautājumus, ko tādiem idiotiem parasti uzdod. beigās man vajadzēja nospiest vienu taustiņu - Caps Lock. jūtos blonda.
man līdz 17:15 jāpaspēj aiziet līdz Cēsu ielai. es to mēģinu izdarīt jau nedēļu. kaut kā pamazām zūd pārliecība, ka es to izdarīšu šodien. toties no kojām gan es šodien iziešu! cerams..
jau nedēļu vnk noguļu visus rītus un dienas pirmās puses. lai gan..it kā pamostos normāli, pat 10os esmu modusies [bez modinātāja - manā gadījumā tas ir iespaidīgi!], tikai kaut kā sanāk tik lēni celties, ka diena gandrīz jau iet uz beigām.
šodien es vēl neesmu paēdusi brokastis. ir 15:04. dīvaini.
bet ko lai padara, ja pamosties grūti. tikko mēģināju ieiet ibankā. gandrīz nobloķēju pieeju. palika viens mēģinājums, kad nolēmu izdarīt gudru lietu un piezvanīt info dienestam. sieviete man uzdod viskādus parastos jautājumus, ko tādiem idiotiem parasti uzdod. beigās man vajadzēja nospiest vienu taustiņu - Caps Lock. jūtos blonda.
man līdz 17:15 jāpaspēj aiziet līdz Cēsu ielai. es to mēģinu izdarīt jau nedēļu. kaut kā pamazām zūd pārliecība, ka es to izdarīšu šodien. toties no kojām gan es šodien iziešu! cerams..
2009. gada 22. augusts
blūzīte un citas jaukas lietas.
man īstenībā jāiet tgd taisīties un pucēties, jo Kefīrs veras vaļā desmitos. bet tik jauki, tik jauki. feina diena, ja neskaita, ka esmu iztērējusi gandrīz visu savu naudu [un ne jau par maiciņām un auskariem un visādām meiteņu puclietām]. pusi atstāju bankā, otru pusi acu veikalā. damn. bet ko padarīsi - par dzīvi sapņu Anglijā jāmaksā jau tgd:D
un vēl es ēdu šodien tik daudz salātus un dzēru tik daudz kolas, ka viss gruzīgums par iztukšīti maciņā jau ir kompensējies 3x. nu vēl jau ir stulbi, ka uz Kefīru jāiet ar kājām. lai gan - stulbāk būs tad, kad būs jānāk arī atpakaļ. psc. tak sīkums:D
man vienkārši ir jautri. un būs jauks vakars:)
un vēl es ēdu šodien tik daudz salātus un dzēru tik daudz kolas, ka viss gruzīgums par iztukšīti maciņā jau ir kompensējies 3x. nu vēl jau ir stulbi, ka uz Kefīru jāiet ar kājām. lai gan - stulbāk būs tad, kad būs jānāk arī atpakaļ. psc. tak sīkums:D
man vienkārši ir jautri. un būs jauks vakars:)
on a jet plane.

vienmēr vajag uzmanīties ar to, ko vēlies. tas var piepildīties.
visas vēlēšanās piepildās, bet - vai īstajā brīdī..?gan jau.
Londona, Londona. mans bērnības sapnis!es visu mūžu sapņoju par dzīvi Anglijā. es studiju laikā plānoju tur strādāt, padzīvot kādu laiciņu. tagad biju jau samierinājusies ar domu, ka to padzīvošanu nāksies atlikt uz vēlāku laiku. izplānoju savu dzīvi Rīgā. priecājos par Aļonu un krustmātes būšanu, par kāzām un savu pirmo dzīvokli. un tagad - pēkšņi!viens telefona zvans un.. palikušas 2 nedēļas. 2 nedēļas, lai sagatavotos. lai pierastu pie domas un atvadītos no visiem. skerī.
bet. būs taču labi. tas ir nepilns gads. nav jau daudz. bet - tai pašā laikā..
ik pa laikam attopos, ka savās domās esmu jau iekārtojusies savā istabā, redzu, kādi man tur būs jauki angļu plauktiņi, tumša koka trepju margas, mājīga virtuve, kur cept kūkas un cepumus, te pēkšņi stāvu viena pati lidostā un gaidu, kad nav-ne-jausmas-no-kurienes parādīsies Sāra un teiks, ka viss baigi jauki ir un braucam mājās. iztēlojos, kā ziemā vedīšu sīčus uz skolu. bridīsim pa sniegu. vai arī būs jābrauc ar busu..? un tad es esmu Londonā un ar Undu Starbucks Coffee dzeram karsto šokolādi un ēdam mafinus. un Ziemassvētkos es tieku mājās [es ļoti ceru, ka tieku:D] un visi priecājas un dod man bučas, Latvijā snieg balts pūkains sniegs un tā.
eh. galu galā - ir taču jauki padzīvot angļu ģimenē un iepazīties ar Londonu. nākamais solis - Ņujorka:D
2009. gada 19. augusts
today is a perfect day for a perfect day.
daudz vēja, ik pa laikam saule (!), pārēdusies es un kafija gultā. visu dienu varētu te sēdēt un neko sevišķu nedarīt. tāda miermīlīga sajūta.
2009. gada 6. augusts
rītdiena.
| Vēzis | Piektdiena, 07.08.2009 |
Abonēt:
Ziņas (Atom)